Rīgas Centrāltirgū varētu novietot cūkas skulptūru

Palielināt attēlu

Rīgas Centrāltirgū varētu novietot tēlnieka Teodora Zaļkalna populārās skulptūras "Cūka" atveidojumu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Velta Puriņa. Šādu iespēju šodien konceptuāli atbalstīja Rīgas domes Pieminekļu padome. To ierosināja publicists un vēstures pētnieks Ēriks Hānbergs un AS "Rīgas Centrāltirgus".

Sākotnējā tēlnieka iecere tāda arī bijusi - novietot pieminekli tieši Centrāltirgū kā cildinājumu Latvijas bekonam un Latvijas ekonomikas balstam. Šāda iespēja jau 1937.gadā tikusi pārrunāta ar Rīgas domi un ideju atbalstījis arī toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.

Pēc Zaļkalna ieceres, sešus metrus garais un četrus metrus augstais piemineklis cūkai bija kaļams gaišpelēkā Somijas granītā un novietojams Centrāltirgū.

Kā aģentūrai LETA atzina Puriņa, tik liela cūka nez vai tiks izveidota vietas trūkuma dēļ. Bet skaidrs esot tas, ka tā stāvēšot uz postamenta un nebūšot maziņa.

Ierosinājuma autori, ņemot vērā, ka Rīgas galvenais tirgus ir liels tūristu intereses objekts, cer kādreizējo ideju padarīt par realitāti. Pieminekļu padome norādīja, ka tagad priekšlikuma iesniedzējiem jārūpējas par Rīgas Centrāltirgus teritorijas labiekārtošanas priekšlikumu un par tēlniecības meta izstrādi.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Teodora Zaļkalna skulptūra "Cūka" tika atzīta par vispopulārāko tēlniecības dabu Latvijā.

Granītā kaltā "Cūka" pirmo reizi tikās ar skatītājiem Rīgā 1937.gada 18.decembrī "IV Latvijas mākslas izstādes" atklāšanas laikā. Izstādes katalogā skulptūra ierakstīta ar 467.numuru, tās pārdošanas cena bijusi 1540 lati.

Izstādē skulptūra novērtēta un nopirkta toreizējā Valsts mākslas muzeja tēlniecības krājumam un tagad jau 70 gadus ir viens no publikas iemīļotākajiem eksponātiem.

Interesi par šo izcilo akmens tēlniecības darbu ir noteikuši vairāki iemesli. Viens no galvenajiem - cūka nekad nav bijusi populārs modelis tēlotājmākslā. Savukārt tēlnieki kopš sendienām pievērsušies tikai dažiem dzīvniekiem, to tēlojumu galvenokārt izmantojot, lai stāstītu par cilvēku un viņa raksturu vai pārdzīvojumu. Tādi tēlniecībā iecienīti dzīvnieki bija, piemēram, zirgs, lauva, suns, ērglis, bet nekad - cūka.

Zaļkalns lauza šo ierobežojumu, pievēršoties jaunatrastajai tēmai jau 30.gadu sākumā. Zaļkalns kādā vēstule rakstījis: "Ir jau vesels mēnesis, kamēr iebraucu no laukiem. Pa šo laiku mazliet atguvos un pataisīju arī pirmo savas cūkas studiju. Stingnis vai modelis, kā agrāk teica, bija ļoti jauks. Apbrīnojami inteliģenta un saprātīga cūka. Es ar viņu labi sadzīvoju, un viņa tik brīnišķi saprata un padevās manām vajadzībām. Patiesībā man ar šo pirmo studiju jau pietiktu mana nodoma tālākai veidošanai."